Dzīvojamo māju pārvaldīšana

10.07.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-567/2025

Tiesības uz informāciju ir dzīvokļa īpašnieka būtiskas tiesības, kas nodrošina viņa iespēju līdzdarboties mājas pārvaldīšanā. Pārvaldnieka pienākumu sniegt atsevišķam dzīvokļa īpašniekam informāciju, tostarp par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu, paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta otrā daļa. Savukārt minētā likuma 17.4 panta pirmā daļa (pakalpojumu sniedzēju pienākums sniegt informāciju par to piedāvāto pakalpojumu cenu) attiecas uz tā paša likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta „b” apakšpunktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, proti, personām, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus jeb t. s. komunālos pakalpojumus, kuri ir jānošķir no pārvaldīšanas pakalpojuma.

Ja dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka tiesiskajās attiecībās ir piemērojami Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, tad atsevišķam dzīvokļa īpašniekam ir tiesības saņemt informāciju par pārvaldnieka nākamajam kalendārajam gadam sagatavotās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbu tāmes pozīciju veidošanos, proti, saņemt tāmē iekļautas konkrētas pozīcijas apmēra pamatojumu, lai dzīvokļa īpašnieks saprātīgi varētu noskaidrot, kāpēc norādītās izmaksas ir ieplānotas tieši konkrētajā apmērā.

Lejupielādēt

29.04.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-154/2025

Dzīvokļu īpašnieku kopības izvēle par labu noteiktu vai visu tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai kopsapulcē var norādīt uz kopības vēlmi efektīvāk nodrošināt dzīvokļu īpašnieku tiesības uz līdzdalību kopības lēmumu pieņemšanā. Jautājuma izlemšana kopsapulcē nodrošina ne tikai dzīvokļu īpašnieku balsošanas tiesību īstenošanu, bet tā var nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašniekiem iegūt plašāku informāciju par izlemjamo jautājumu. Lēmumu projektu apspriešana kopsapulcē sniedz arī iespēju uzklausīt un apspriest citu dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka viedokļus par izlemjamo jautājumu. Tāpat kopsapulce sniedz iespēju paust savu viedokli. Šāda kopsapulces dalībnieku domapmaiņa var ietekmēt katra dzīvokļa īpašnieka viedokli par izlemjamo jautājumu un attiecīgi ietekmēt kopības gribas izteikuma veidošanos.

Kopības kā personu apvienības lēmumi ir daudzpusēji tiesiski darījumi, un to daļēja spēkā esība ir iespējama tad, ja spēku saglabā tie noteikumi, kuri ietver darījuma būtiskās sastāvdaļas. Ja vairāki dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi pēc būtības veido vienotu lēmumu, no kuriem atsevišķi lēmumi atzīstami par spēkā neesošiem, vai lēmums atzīstams par spēkā neesošu daļā, tad tiesai vispirms jāizvērtē, vai lēmums var palikt spēkā daļā. Ja lēmuma daļēja spēkā esība ir iespējama, tad tiesai turpmāk jāizvērtē, vai kopība būtu pieņēmusi lēmumu, ja tā lemtu vienīgi par lēmuma daļu, kuru tiesa uzskata par tiesiski pieņemtu.

Ne katrs Dzīvokļa īpašuma likuma pārkāpums uzskatāms par pietiekamu pamatu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu. Vērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesai jākonstatē arī šādu pārkāpumu būtiskums un to negatīvā ietekme uz balsošanas rezultātu. Apgalvošanas un pierādīšanas nasta par to, ka procesuālais pārkāpums nav ietekmējis balsošanas rezultātu, gulstas uz prāvniekiem, pret kuriem vērsta prasība par lēmuma apstrīdēšanu. Ja būtiski aizskartas dzīvokļa īpašnieka tiesības uz līdzdalību kopības lēmuma pieņemšanā, tiesai nav nepieciešams konstatēt, vai šāds procesuālais pārkāpums ir ietekmējis balsošanas rezultātu.

Lejupielādēt

12.03.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-24/2025

Situācijā, kad Satversmes tiesa attiecībā uz noteiktu personu loku atzinusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.1 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) par spēkā neesošu, konstatējams aizklāts likuma robs. Tas aizpildāms teleoloģiskās redukcijas ceļā, proti, sašaurinot iepriekšminēto noteikumu 19. punkta tvērumu. Šajā normā noteiktā ūdens patēriņa starpības sadales kārtība piemērojama tiktāl, ciktāl no kopējā ūdens patēriņa starpības tiek atskaitīts to dzīvokļu īpašnieku individuālais ūdens patēriņš, kuri pretēji noteiktajai ūdens maksas aprēķināšanas kārtībai prettiesiski nav iesnieguši informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu noteiktajā termiņā vismaz trīs mēnešus pēc kārtas. Individuālā ūdens patēriņa noskaidrošanai var kalpot informācija par starpību, kāda fiksēta starp attiecīgā dzīvokļa īpašnieka ūdens patēriņa skaitītāja rādījumiem pirms un pēc pieļautā pārkāpuma, proti, starpību starp pēdējo iesniegto rādījumu pirms dzīvokļa īpašnieks pārtrauca sniegt rādījumus un pirmo iesniegto rādījumu pēc tam, kad dzīvokļa īpašnieks atsāka sniegt savus ūdens patēriņa rādījumus. Ja dzīvokļa īpašnieka pieļautā pārkāpuma dēļ nav iespējams noskaidrot faktisko individuālo ūdens patēriņu atsevišķajā īpašumā, pastāv pamats to aprēķināt atbilstoši maksimāli piegādātajam ūdens daudzumam atsevišķajā īpašumā, ievērojot tajā dzīvojošo personu skaitu. Šajā gadījumā pēc analoģijas piemēro iepriekšminēto noteikumu 19.2 punktā (redakcijā, kas ir spēkā no 2019. gada 22. novembra) iekļauto formulu.

Lejupielādēt

05.02.2025. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2025

Ja kāds vienam kreditoram ir parādā uz vairākiem pamatiem (Civillikuma 1844. pants), parādniekam ir tiesības izvēlēties, kuras parāda pozīcijas apmaksai ieskaitīt savu maksājumu, un izvēle piekrīt kreditoram tikai tad, ja parādnieks savu gribu nav izteicis. Parādnieks gribu var izteikt, gan norādot konkrētu apmaksājamo rēķina pozīciju, gan arī konkrētu pozīciju no rēķina izslēdzot.

Lejupielādēt

26.11.2024. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-980/2024

Lejupielādēt

18.12.2024. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-797/2024

Pārvaldīšanas uzdevuma uzdošana parasti jau ietver pilnvarojumu pārvaldniekam pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību visos jautājumos, kas saistīti ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, ciktāl likums nenosaka šādas pārstāvības ierobežojumus. Arī tādos jautājumos, kas ir kopības kompetencē, bet nav dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, pārvaldnieks, būdams kopības likumiskais pārstāvis, pārstāv kopību bez atsevišķa pilnvarojuma, ja vien attiecīgais jautājums nav kopības ekskluzīvajā kompetencē. Turpretim gadījumos, kad kopība izvēlējusies konkrētu pārvaldīšanas darbību īstenot pati (to nav uzdevusi pārvaldniekam), pārvaldnieks var pārstāvēt kopību tikai uz atsevišķa kopības lēmuma pamata. Tādējādi laikā, kad Dzīvokļa īpašuma likums paredzēja dažādu balsu vairākumu pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanai un pilnvarojuma došanai, pārvaldnieks bija pilnvarojams ar pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanai paredzēto balsu vairākumu, proti, „par” bija jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kas pārstāvēja vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta otrajā daļā ietvertais noteikums, ka aptauju var rīkot arī viens dzīvokļa īpašnieks, ir imperatīva (pavēloša) norma, kas vērsta uz dzīvokļu īpašnieku likumisko interešu un tiesību efektīvu aizsardzību, it īpaši gadījumos, kad ierosinātais lēmums neatbilst esošā pārvaldnieka interesēm. Tāda dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta aptaujas rīkošanas kārtība, saskaņā ar kuru aptauju var organizēt tikai ar pārvaldnieka starpniecību, ir pretrunā iepriekšminētajai likuma imperatīvajai normai, un tādēļ šāds nosacījums nav spēkā.

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav dzīvokļu īpašnieku kopības biedrs, bet gan šī tiesību subjekta izpildu institūcija, kam nav savu interešu, kuru aizsardzībai tā varētu celt tiesā prasību par kopības lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Likumā nav paredzētas pārvaldnieka tiesības celt šādu prasību arī atsevišķu dzīvokļu īpašnieku interesēs. Pārvaldniekam nav tiesību apstrīdēt arī kopības lēmumu, ar kuru tiek izbeigtas pārvaldīšanas tiesiskās attiecības ar pārvaldnieku, jo dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka attiecības ir uzticības attiecības, pret kuru izbeigšanu pārvaldnieks nevar iebilst, pamatojoties uz savām komercdarbības interesēm. Pārvaldniekam jāpilda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, ja vien tie nav atzīti par spēkā neesošiem ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai arī tie ir absolūti spēkā neesoši.

Lejupielādēt

09.09.2024. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-660/2024

Prasītāja pienākums pieteikumā par pagaidu aizsardzību piemērošanu norādīt apstākļus, kas apliecina pagaidu aizsardzības piemērošanas nepieciešamību iespējama būtiska kaitējuma novēršanai, ir izpildāms neatkarīgi no tā, vai prasība ir celta par kaitējuma atlīdzināšanu. Citiem vārdiem, pieteikumā par pagaidu aizsardzību norādītie apstākļi būtiska kaitējuma pamatošanai var nesakrist ar prasības pamata apstākļiem.

Lejupielādēt

13.05.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-99/2024

Dzīvokļa īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas nav piemērojamas nedzīvojamai ēkai, kas nav dzīvojamai mājai piederīga (nav ierakstīta tajā pašā zemesgrāmatas nodalījumā), proti, ja tā ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts un uz to nav attiecināms Dzīvokļa īpašuma likuma pārejas noteikumu 5. punkts. Par šādas ēkas pārvaldīšanu kopīpašnieki vienojas saskaņā ar Civillikuma 1068. pantu, kas nozīmē arī to, ka kopīpašnieku vairākums nevar pieņemt citiem kopīpašniekiem saistošus lēmumus par rīcību ar kopīpašuma priekšmetu, tostarp par pārvaldnieka iecelšanu un pārvaldīšanas izdevumu apmēru.

Lejupielādēt

07.05.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-7/2024

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga civilprocesuālajā kārtībā īstenot savu ar likumu aizsargāto interešu aizstāvību, lai tiesas ceļā panāktu skaidrību par zemes piespiedu nomas saistības būtiskajām sastāvdaļām.

Lejupielādēt

27.03.2024. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2024

Lejupielādēt

21.11.2023. Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1037/2023

Lejupielādēt

21.09.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-535/2023

Būvnormatīvā noteiktā pienākuma katra dzīvokļa ievadā ierīkot iekšējā ūdensvada tīkla noslēgarmatūru (ievadventili) mērķis ir nodrošināt iespēju atslēgt ūdens padevi gadījumā, kad dzīvoklī (atsevišķajā īpašumā) esošajā ūdensvadā rodas bojājums vai ir nepieciešams veikt tā pārbūves darbus. Vienlaikus ievadventilis nodrošina iespēju šādos gadījumos turpināt ekspluatēt mājas kopējo ūdensapgādes sistēmu, tostarp nodrošināt ūdens padevi citos dzīvokļos. Līdz ar to ievadventilis ir nedalāmi saistīts ar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām, proti, veido daļu no dzīvojamās mājas kopējās ūdens apgādes sistēmas.

Lejupielādēt

29.11.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-393/2023

Strīds par izmaksām, kas komunālo pakalpojumu sniedzējam rodas, dzīvokļu īpašniekiem tieši norēķinoties par šo pakalpojumu sniegšanu, tiesai jāizšķir pēc būtības. Citiem vārdiem, tiesai jāpārbauda, vai pakalpojuma sniedzējs ir noteicis ekonomiski pamatotu šādu izmaksu lielumu.

Pārvaldnieks pārstāv dzīvokļu īpašnieku kopību ar likumiskā pārstāvja tiesībām, proti, tā pārstāvības tiesību iegūšanai nevajag vēl kādu īpašu kopības pilnvarojumu, tostarp nav nepieciešams īpašs pilnvarojums pārstāvēt kopību konkrētā tiesvedībā. Ja pārvaldnieks ir juridiska persona, tad kopības pārstāvību civilprocesā tas īsteno ar savu amatpersonu vai citu savu pilnvaroto pārstāvju starpniecību. Šādā gadījumā tiesai jāpārliecinās gan par pārvaldnieka kā kopības pārstāvja pārstāvības tiesībām, gan par tā amatpersonu vai citu pilnvaroto pārstāvju pārstāvības tiesībām. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv pārvaldnieks, tad dzīvokļu īpašniekiem nav vēl speciāli jāpilnvaro kopīgs pārstāvis lietas vešanai tiesā.

Lejupielādēt

06.04.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-137/2023

Pastāvot strīdam par to, vai pārvaldīšanas tiesiskās attiecības ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku ir izbeigtas, noskaidrojams, vai dzīvojamās mājas īpašnieki (kopīpašnieki/ dzīvokļu īpašnieku kopība) ir likumā noteiktā kārtībā pieņēmuši lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu un vai ir nosūtījuši pārvaldniekam paziņojumu par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu.

Ja lietas dalībnieks iesniedz motivētu pieteikumu par dzīvokļu īpašnieku aptaujas balsošanas protokola viltojumu (piemēram, protokolā norādītās ziņas neatbilstot aptaujas rezultātiem), tiesai pirms lietas izskatīšanas pēc būtības vispirms jāizlemj šis pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu. Tam apstāklim, ka attiecīgais dzīvokļu īpašnieku lēmums vai lēmumi nav apstrīdēti, šajā gadījumā nav nozīmes.

Lejupielādēt

14.06.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-74/2023

Lejupielādēt

28.12.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-53/2023 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Viena dzīvokļa īpašuma kopīpašnieki ir atbildīgi katrs par savu pārvaldīšanas izdevumu, komunālo pakalpojumu un uzkrājumu maksājumu daļu atbilstoši savas domājamās daļas lielumam, proti, dzīvokļa īpašuma kopīpašnieku atbildība ir dalīta, nevis solidāra.

Ir nošķirami apstrīdami dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi no absolūti spēkā neesošiem lēmumiem. Tādi kopības lēmumi, kuri ir pretrunā imperatīvajām likuma normām, ir absolūti spēkā neesoši, proti, spēkā neesoši no to pieņemšanas brīža.

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga ar lēmumu noteikt un līgumos ar trešajām personām, tostarp pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pielīgt nokavējuma procentus, kas pārsniedz likumiskos procentus, vai līgumsodu par saistību neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā). Dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums nodrošināt finansējumu minēto līgumisko nokavējuma procentu un līgumsoda samaksai. Ja dzīvokļa īpašnieks ir personiski (tieši) atbildīgs pret kopības kreditoru par attiecīgā pakalpojuma maksas samaksu, tad viņš ir arī personiski (tieši) atbildīgs pret kopības kreditoru par līgumisko nokavējuma procentu un līgumsoda samaksu. Kopība ir arī tiesīga ar lēmumu noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentus vai līgumsodu par dzīvokļa īpašnieka saistību pret kopību, tostarp maksājumu uzkrājumu fondā, izpildes nokavējumu.

Lejupielādēt

29.11.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-27/2023

1. Pārvaldnieka pienākumam dot norēķinu dzīvokļu īpašnieku kopībai, izbeidzoties pārvaldīšanas tiesiskajām attiecībām, ir divējāds mērķis: 1) nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nepārtrauktību; 2) nodrošināt iespēju dzīvojamās mājas īpašniekam pārliecināties, vai pārvaldnieks, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu, ir rīkojies kā krietns un kārtīgs pārvaldnieks, tostarp attiecībā uz dzīvojamās mājas īpašnieka mantisko interešu aizsardzību. Pārvaldnieka norēķina došanas pienākuma tvērums nosakāms, piemērojot ne vien Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. pantu, bet kopsakarā ar iepriekšminētajiem mērķiem – arī Civillikuma vispārīgo regulējumu par pilnvarnieka norēķina došanas pienākumu. 2. Iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) informācija par saistībām, kuras skar vai var skart dzīvokļu īpašnieku kopības mantiskās intereses, un tas jādara tādā apjomā un veidā, kas nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību, tostarp iespēju turpināt uzsāktās darbības parādu piedziņai, un nodrošina dzīvokļu īpašnieku kopībai (tās pilnvarotajai personai) iespēju pārbaudīt iepriekšējā pārvaldnieka darbību, izpildot pārvaldīšanas uzdevumu. Šāda informācija ietver, piemēram, datus, kas ļauj identificēt konkrētus dzīvokļu īpašniekus, kuri nav izpildījuši savas saistības, informāciju par viņu parādiem pret katru kreditoru, tostarp pret konkrētiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, informāciju par parāda lielumu (attiecībā pret katru kreditoru), parāda rašanās laika posmu, parāda pamatu (maksa par pārvaldīšanas darbību veikšanu, maksa par komunālo pakalpojumu saņemšanu, iemaksas uzkrājuma fondā), informāciju par to, vai un kad parādniekam ir nosūtīti atgādinājumi par parādu, informāciju par darbībām, kas veiktas parāda atgūšanai, tostarp informāciju par mēģinājumiem izpildīt saistību brīdinājuma kārtībā un par uzsāktajām tiesvedībām parādu atgūšanai no konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem. 3. Attiecībā uz atsevišķu dzīvokļu īpašnieku neizpildītajām saistībām iepriekšējam pārvaldniekam jāsniedz informācija dzīvokļu īpašnieku kopībai ne vien par laiku līdz nodošanas-pieņemšanas aktā norādītajai dienai (sk. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešo daļu), bet arī par laika posmu pēc akta parakstīšanas, ja dzīvokļu īpašnieki ir devuši savu saistību izpildījumu iepriekšējam pārvaldniekam vai arī notikusi piespiedu izpilde iepriekšējā pārvaldnieka labā. Arī tad, ja iepriekšējais pārvaldnieks pēc pārvaldīšanas tiesisko attiecību izbeigšanas saņēmis kopībai piekritīgus maksājumus no citiem kreditoriem, viņam ir pienākums par tiem informēt kopību.

Lejupielādēt

18.05.2023. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-14/2023

Kopīpašumā esošās daļas no dzīvokļa īpašumos sadalīta nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību var noteikt, ne vien pieņemot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā, bet arī visiem dzīvokļu īpašniekiem vienojoties saskaņā ar Civillikuma 1070. panta pirmo daļu. Šāda lēmuma un vienošanās neesības gadījumā dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs prasīt dalītas lietošanas kārtības noteikšanu tiesas ceļā. Tomēr iespējamība noteikt dalītas lietošanas kārtību ir pārbaudāma katrā konkrētajā gadījumā, ievērojot īpatnības, kas izriet no dzīvokļa īpašuma tiesiskās dabas. Izvērtējot dalītas lietošanas kārtības noteikšanas iespējamību, ņem vērā pārējo dzīvokļu īpašnieku pamatotās intereses, tostarp attiecībā uz iespēju piekļūt saviem atsevišķajiem īpašumiem, kopīpašumā esošajiem inženiertīkliem un inženierkomunikācijām.

Kopīpašumā esošās daļas nodošana lietošanā vienam no dzīvokļu īpašniekiem pati par sevi nepārgroza dzīvokļu īpašnieku pienākumu segt izdevumus atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktam un 13. pantam, kā arī nepārgroza dzīvokļu īpašnieku kā kopīpašnieku tiesības iebilst pret kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas pārbūvi. Šādu lietošanas tiesību piešķiršana nav atzīstama par personālservitūta piešķiršanu, kā arī nav tam pielīdzināma.

Lejupielādēt

30.06.2022. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-59/2022

Pieņemot dzīvokļa īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas kopīpašnieku lēmumu par pārvaldīšanas uzdevuma došanu, balsu skaitīšanā ņemami vērā kopīpašnieku lietošanā esoši būvnieciski norobežoti un funkcionāli nošķirti dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas, kuras kā dzīvojamās vai nedzīvojamās telpu grupas reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Katram kopīpašniekam ir tik balsu, cik šādu telpu grupu atbilstoši viņam piederošajām domājamām daļām ir viņa atsevišķā lietošanā. Proti, balsis skaitāmas pēc katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nodotajām telpu grupām, nevis pēc katram kopīpašniekam piederošajām domājamām daļām no kopīpašuma.

Lejupielādēt

16.12.2021. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-1257/2021

Izlemjot jautājumu par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu, tiesnesim jāpārbauda, vai attiecībā uz prasību, ievērojot tās priekšmetu, prasītājam ir prasības tiesības. Atzīstot, ka prasītājiem ir prasības tiesības uz visiem prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem, nevar vienlaikus atzīt, ka prasības tiesības nav, jo prasība celta pret neīsto atbildētāju. Civilprocesa likuma 132. pants neparedz tādu procesuālu darbību, kas izpaužas kā atbildētāja izslēgšana no prasības pieteikumā norādītā atbildētāju loka.

Lejupielādēt

21.12.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-753/2021

Prasība par zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību nodibināšanu nav vēršama pret atsevišķu dzīvokļa īpašnieku

Lejupielādēt

16.12.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-114/2021

Lejupielādēt

08.07.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-11/2021

Lejupielādēt

22.04.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2021 un senatoru Intara Bistera un Andas Briedes atsevišķās domas

Dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu (komunālo pakalpojumu) līguma noslēgšana dzīvokļu īpašumos sadalītā mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopības kā patstāvīga subjekta kompetencē. Uz kopības biedru lēmuma pamata tiek noslēgts vienots līgums, kurš ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, tostarp tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri kļūst par kopības biedriem pēc līguma noslēgšanas.

Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas gadījumā dzīvokļu īpašnieku kopība ir atbildīga tikai par tādu izdevumu segšanu, kas radušies saistībā ar šo pakalpojumu izmantošanu dzīvokļu īpašnieku kopīgajām vajadzībām (piemēram, dzīvojamās mājas sanitārajai apkopei vai koplietošanā esošā zemesgabala apūdeņošanai), bet tā nav atbildīga un attiecīgi no kopības mantas nav sedzami izdevumi par šiem pakalpojumiem, ciktāl tie kalpo dzīvokļu īpašnieku individuālajam patēriņam. Šo atbildības nošķīrumu neietekmē tas, vai maksājumi par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem tiek veikti tieši pakalpojumu sniedzējam, vai ar pārvaldnieka (vai citas pilnvarotās personas) starpniecību.

Dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļu īpašnieku kopībai vai atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem sniegto komunālo pakalpojumu maksas parādiem jāatbild ar savu mantu tikai tādā gadījumā, ja tas ir tieši uzņēmies atbildēt par šādiem parādiem.

Lejupielādēt

22.04.2021. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2021 un senatoru Intara Bistera un Andas Briedes atsevišķās domas

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta ceturtās daļas norma nav piemērojama attiecībā uz dzīvojamām mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši. Noskaidrojot zemes īpašnieka un privatizētās dzīvojamās mājas īpašnieku tiesisko attiecību ietvaru, jāņem vērā tas, ka pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību apjoma noteikšana ietilpst dzīvokļu īpašnieku kopības ekskluzīvā kompetencē.

Lejupielādēt

18.12.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1468/2020

Lejupielādēt

20.02.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-195/2020

Lejupielādēt

05.05.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-172/2020

Dzīvokļu īpašnieku biedrības attiecības ar dzīvokļu īpašnieku kopību var būt divējādas: tā var rīkoties kā kopības pilnvarnieks, ievērojot kopības noteiktās pilnvarojuma robežas un likumā imperatīvi noteikto kopības ekskluzīvo kompetenci, vai arī kā pārvaldnieks, ja kopība ir nolēmusi pārvaldīšanas uzdevumu uzdot dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

Gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība ir uzkrājusi līdzekļus noteiktam mērķim, piemēram, dzīvojamās mājas uzlabošanai, pārvaldnieks citiem mērķiem minētos līdzekļus var izlietot tikai tad, ja iepriekš ir saņemts atbilstošs kopības pilnvarojums. Arī gadījumos, kad pārvaldnieks plāno izlietot dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumus atbilstoši uzkrājuma mērķim, pārvaldniekam jāievēro dzīvokļu īpašnieku kopības vai normatīvajos aktos noteiktā kārtība attiecīgo izdevumu saskaņošanai ar kopību

Lejupielādēt

29.10.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-144/2020

Ja pārvaldnieks nepilda kādu pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību, tad pret pārvaldnieku var celt saistībtiesisku prasību, taču šādas prasības celšana dzīvokļa īpašnieku neatbrīvo no pienākuma pret dzīvokļu īpašnieku kopību segt savu proporcionālo daļu par ūdens patēriņa starpību. Patērētāju tiesību aizsardzības likums dzīvokļu īpašnieku kopības savstarpējo attiecību regulējumā nav piemērojams.

Lejupielādēt

14.05.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-128/2020

Uzskatot, ka piemērojamā tiesību norma neatbilst Satversmei, tiesai ir likumisks pienākums iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai.

Lejupielādēt

17.06.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-119/2020

Lejupielādēt

03.03.2020. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-69/2020

Lejupielādēt

16.10.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-248/2019

Lejupielādēt

17.12.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-162/2019

Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītā dzīvojamā ēkā katram no kopīpašniekiem atsevišķā lietošanā ir nodota telpu grupa, balsis lēmuma pieņemšanai par pārvaldīšanas uzdevuma došanu ir saskaitāmas tā, it kā dzīvojamā māja būtu sadalīta atsevišķos, tiesiski nodalītos dzīvokļa īpašumos, neņemot vērā katram kopīpašniekam piederošo domājamo daļu proporcionālo lielumu.

Lejupielādēt

12.12.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-109/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Andas Briedes, Mārītes Zāģeres, kā arī Intas Laukas un Marikas Senkānes (attiecībā uz 1.punktu) atsevišķās domas

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir īpaša veida tiesību subjekts – tā spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju vai prasītāju tiesā (JUDIKATŪRAS MAIŅA). Tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām, piemēram, slēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, un atsevišķos gadījumos arī tiesiskajās attiecībās, kas pastāv dzīvokļu īpašnieku kopības ietvaros, visu dzīvokļu īpašnieku interesēs rīkojas dzīvokļu īpašnieku kopība kā tiesību subjekts, ciktāl šādas tiesiskās attiecības attiecas uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām pret trešajām personām parasti atbild pati kopība ar savu mantu. Kopības mantas nepietiekamības gadījumā katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums līdzdarboties kopības lēmumu pieņemšanā un sniegt nepieciešamo finansiālo ieguldījumu, lai nodrošinātu iespēju kopībai izpildīt savas saistības pret trešajām personām. Ja dzīvokļa īpašnieks neizpilda vai nepienācīgi izpilda lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību, tas ir pamats ar šo neizpildi vai nepienācīgo izpildi radīto zaudējumu atlīdzināšanas prasībai pret attiecīgo dzīvokļa īpašnieku. Katrs dzīvokļu īpašnieks atbild dzīvokļu īpašnieku kopībai proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam (attiecīgās kopīpašuma daļas apmēram). Likumā noteiktajos gadījumos dzīvokļu īpašnieki kā kopības biedri ir personiski (tieši) atbildīgi par kopības saistībām pret trešajām personām. Šādos gadījumos trešajām personām prasība primāri jāceļ pret personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku. Arī šajā gadījumā atsevišķā dzīvokļa īpašnieks neatbild solidāri ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet tikai par tām kopības saistībām (to daļu), kuru neizpilde izriet no konkrētā dzīvokļa īpašnieka pienākuma neizpildes.

Dzīvojamās mājas pārvaldnieka kā pakalpojuma sniedzēja (komersanta) prasījumiem samaksāt atlīdzību par veiktajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām pret dzīvokļu īpašnieku kopību kā pakalpojumu saņēmēju vai personiski atbildīgo dzīvokļa īpašnieku ir piemērojams Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš. Šāds noilguma termiņš ir piemērojams arī citu dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju (komersantu) prasījumiem par šo pakalpojumu maksas piedziņu. Dzīvokļu īpašnieku kopības prasījumiem pret dzīvokļu īpašnieku, tostarp gadījumos, kad tos īsteno dzīvojamās mājas pārvaldnieks kā kopības pilnvarnieks, piemērojams vispārīgais desmit gadu noilgums, ja vien dzīvokļa īpašnieks nav komersants. Ja kopība pret pakalpojumu sniedzēju savas saistības vēl nav izpildījusi, tad prasījums pret atsevišķo dzīvokļa īpašnieku noilgst vienlaikus ar pakalpojuma sniedzēja prasījumu pret kopību.

Lejupielādēt

28.03.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-64/2019

Lejupielādēt

13.06.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-22/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

1. Ja dzīvokļu īpašumos nesadalītu dzīvojamo māju pārvalda un apsaimnieko nevis paši kopīpašnieki, bet gan trešā persona bez pārvaldīšanas līguma noslēgšanas, starp dzīvojamās mājas kopīpašniekiem un pārvaldītāju pastāv tiesiskās attiecības, kas apspriežamas pēc neuzdoto lietvedību regulējošām Civillikuma tiesību normām. 2. Civillikuma 865., 866. un 1071.pantā minētā jēdziena „nepieciešamie izdevumi” („lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi”) saturs noskaidrojams, izdevumu nepieciešamību novērtējot katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā konkrētā nekustamā īpašuma raksturu un vajadzības. Tādēļ tas, ka kādi izdevumi veikti ārpus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā uzskaitītajām obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, pats par sevi nav pamats atzīt, ka izdevumi nav nepieciešami

Lejupielādēt

08.02.2019. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2019 (JUDIKATŪRAS MAIŅA)

Ja zemes īpašnieks nav cēlis prasību likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta ceturtās daļas kārtībā pirms no pašvaldības likumā noteiktajā kārtībā pārvaldīšanas tiesības ir pārņemtas, tad jautājumu par zemes nomu primāri jārisina ar dzīvojamās mājas īpašniekiem, bet ar šo īpašnieku pilnvaroto pārvaldnieku tikai tad, ja līgums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu paredz pārvaldniekam pilnvaras risināt piesaistītā zemesgabala nomas jautājumus, kas radušies pirms pārvaldnieka nolīgšanas.

Lejupielādēt

30.11.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-364/2018

Neatkarīgi no tā, vai līguma par kopīpašuma sadali dalībnieks saskaņā ar kopīpašuma sadales līgumu sev piekrītošos dzīvokļu īpašumus ir vai nav reģistrējis zemesgrāmatas atsevišķajos nodalījumos, viņam ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības tiesiski pieņemtie lēmumi un attiecīgi noslēgtie līgumi.

Lejupielādēt

27.06.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2018 un tiesnešu Normunda Salenieka, Intara Bistera, Valerijana Jonikāna un Ļubovas Kušnires atsevišķās domas

Neatkarīgi no mājas pārvaldīšanas organizēšanai izvēlētā risinājuma (atklātās vai klusās vietniecības institūts), dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un pārvaldīšanas līguma esība izslēdz vajadzību pēc kāda speciāla dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldniekam slēgt zemes nomas līgumu un attiecīgi būt par atbildētāju lietā.

Zemes piespiedu nomas maksas apmērs, ievērojot šo attiecību izņēmuma rakstura juridisko dabu, nav padarīts par atkarīgu no tā, vai pēc īpašuma reformas zemes īpašnieks kļūst vai nekļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju un vai nākamais zemes īpašnieks ir vai nav šī nodokļa maksātājs. Līdz ar to ēkas īpašniekam nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis papildus tiesas noteiktajai nomas maksai.

Lejupielādēt

12.03.2018. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1/2018 un tiesnešu Aivara Keiša un Marikas Senkānes atsevišķās domas

Autonomas apkures iekārtas nomaiņa, ja tā nav saistīta ar kopīpašuma priekšmeta (objekta) pārbūvi, pārējo ēkas kopīpašnieku tiesības vai intereses neskar un nav uzskatāma par rīcību ar kopīpašumu Civillikuma 1068.panta izpratnē.

Lejupielādēt

22.11.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-260/2017

Lejupielādēt

05.10.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-250/2017

Lejupielādēt

16.06.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-220/2017 (skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU NOLĒMUMĀ SKC-109/2019)

Lejupielādēt

27.09.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-180/2017

Lejupielādēt

29.09.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-160/2017

Likums „Par dzīvokļa īpašumu” neparedz dzīvokļu īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku biedrības solidāru atbildību par zaudējumiem kādam citam dzīvokļa īpašniekam, kuram tie nodarīti dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemto lēmumu rezultātā. Taču solidāras atbildības neesība neizslēdz dzīvokļu īpašnieku individuālo atbildību par prettiesiski pieņemtajiem lēmumiem.

Lejupielādēt

29.08.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-138/2017

1. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir kopīpašuma pārvaldes institūcija, kuras sastāvā ietilpst visi dzīvokļu īpašnieki neatkarīgi no tā, vai viņi ir nama apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības dalībnieki. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības biedru kopsapulce ir pašas sabiedrības, nevis kopīpašuma pārvaldes institūcija, tāpēc sabiedrības biedru kopsapulcei nevar piešķirt kompetenci, kāda ar likumu nodota dzīvokļu īpašnieku kopībai. 2. Dzīvokļu īpašnieku kopībai piešķirtā kompetence noteikt maksu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nenozīmē dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības atkāpties no likumā noteiktā proporcionalitātes principa, kas ierobežo vairākumā esošo kopīpašnieku iespēju viņu atsevišķajā īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas uzturēt uz citu kopīpašnieku rēķina.

Lejupielādēt

10.03.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-70/2017

Pie dzīvokļa īpašumiem piederošā kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkts). Tas nozīmē, ka par balkonu (galeriju, lodžiju, terašu) ārējo norobežojošo konstrukciju tehnisko stāvokli, remontu, pārbūvi, tostarp demontāžu, ir atbildīgi dzīvokļu īpašnieki kopīgi vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja dzīvokļu īpašnieki tam šādu uzdevumu devuši. Savukārt lēmumi, ko dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēmusi būvniecības jautājumos, ir saistoši ikvienam dzīvokļa īpašniekam (Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmā daļa). Balkona (lodžiju, galeriju, terašu) norobežojošās konstrukcijas pārbūve (piemēram – aizstiklošana u.tml.) saistīta ar kopīpašumā esošās daļas pārveidošanu, kas ietekmē visas ēkas ārējo izskatu (arhitektoniskās prasības) un drošību, tādēļ pienākums pierādīt balkona pārbūves likumību gulstas uz dzīvokļa īpašnieku.

Lejupielādēt

31.03.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-42/2017

Lejupielādēt

31.05.2017. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-29/2017

Lai konstatētu daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka pienākumu, kura neizpildes dēļ iestājas atbildība pret dzīvokļa īpašnieku par zaudējumiem, nodibināms, uz kāda tiesiskā pamata mājas pārvaldīšana tiek veikta, vai mājas pārvaldniekam ir deleģēts attiecīgs daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopības pienākums, un vai dzīvokļu īpašnieki šim mērķim ir piešķīruši finansējumu.

Lejupielādēt

15.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-485/2016

Lejupielādēt

29.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-344/2016

Lejupielādēt

26.10.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-336/2016

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa nav tulkojama kā likumdevēja griba vienai pusei uzspiest otras puses subjektīvu vēlmi un pēc tiesas pavēles parakstīt nomas līgumu, bet gan kā zemes un ēkas īpašniekam dots uzdevums savstarpēji saistīties, noslēdzot līgumu atbilstoši brīvprātības principam, savukārt, ja vienošanās par līguma noteikumiem nenotiek – strīda gadījumā – nomas tiesisko attiecību konstatāciju (atzīšanu) veic tiesa, nodibinot ar tiesas spriedumu nomas līguma būtiskās sastāvdaļas (Civillikuma 2124.pants). Pienākuma uzlikšana vienai pusei noslēgt rakstisku līgumu šādā gadījumā ir lieka, jo tiesas spriedums, ar kuru konstatētas piespiedu nomas attiecības, aizstāj jebkāda cita akta taisīšanu.

Lejupielādēt

09.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-264/2016

Lejupielādēt

22.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-226/2016

Tiesības un pienākumi, kas izriet no nomas tiesiskajām attiecībām starp zemes īpašnieku un apsaimniekošanas biedrību (pārvaldnieku), vienlīdz attiecas un ir saistoši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, jo tieši pēdējie ir zemes nomas tiesisko attiecību subjekti. Līdz ar to apstāklis, ka zemes īpašnieks atsevišķa prasījuma veidā nav lūdzis atzīt nomas attiecību pastāvēšanu starp viņu un dzīvokļa īpašnieku, nevar būt pamats, liegt prasītājam iespēju no nomas līguma subjekta saņemt atlīdzību par zemes lietošanu.

Lejupielādēt

21.06.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-177/2016

Lejupielādēt

10.03.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-46/2016 (Skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU NOLĒMUMĀ SKC-22/2019)

Lejupielādēt

22.07.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2016

Lejupielādēt

16.05.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-34/2016

Lejupielādēt

15.11.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-8/2016 (skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU NOLĒMUMĀ SKC-53/2023)

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā minētie maksājumi par saņemtajiem pakalpojumiem ir jānošķir no pārvaldīšanas izdevumiem jeb apsaimniekošanas maksas, kuru dzīvokļu īpašnieku kopība noteic, lai nodrošinātu pārvaldniekam uzdotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu (šā panta 2.punkts, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta trešā daļa). Citiem vārdiem, tas, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešajai daļai ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam nebūt nenozīmē, ka uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata dzīvokļa īpašniekam rastos pienākums maksāt par pakalpojumiem, kas ietverti pārvaldnieka izrakstītajos rēķinos, bet kurus viņš nav saņēmis.

Lejupielādēt

20.04.2016. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-5/2016

1. Ja atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 7. punktam pārvaldniekam deleģētā uzdevumā ir piešķirtas tiesības nomas līgumu slēgt savā vārdā (īpašnieka vietā, interesēs un uz viņa rēķina), tad, pastāvot strīdam par zemes nomas tiesiskajām attiecībām, prasība dzīvokļu īpašnieku kopības vietā var tikt vērsta pret pārvaldnieku kā pašu nomnieku. Vienlaikus tas neizslēdz iespēju zemes īpašniekam par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir nomas tiesisko attiecību subjekti. 2. Zemes īpašnieka tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu ir saprotamas tādējādi, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt gan nomas līguma noslēgšanu, gan faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu, gan arī strīdu izšķiršanu par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un parāda piedziņu, jo, nepievēršoties nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām, nav iespējams izšķirt strīdu pēc būtības par nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vai šādu faktisko attiecību, kas pastāv uz likuma pamata, konstatēšanu.

Lejupielādēt

29.06.2015. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-89/2015

Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un Apsaimniekošanaslīgums tika izbeigts, nevis atzīts par spēkā neesošu, tad konkrētajos apstākļos nevar atsaukties uz tiesiskā pamata atkrišanu apsaimniekošanas maksas saņemšanai Civillikuma 2389.panta izpratnē – tas būtu iespējams, ja līgums atzīts par spēkā neesošu. Apsaimniekošanas un īres maksas iekasēšanas rezultātā saņemtie līdzekļi, kuri konkrētajos apstākļos bija piesaistīti dzīvojamai mājai, uzskatāmi par līdzekļiem, kurus saņēmis pilnvarnieks uzdevuma veikšanai. Lai gan saskaņā ar Civillikuma 2304.pantu pilnvarniekam ir paredzēta tiesība paturēt to, ko pilnvarotājs tam piešķīris, no lietas materiāliem neizriet, ka pilnvarotājs būtu šādas tiesības pilnvarniekam piešķīris.

Lejupielādēt

13.04.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-43/2011 un senatores Mārītes Zāģeres atsevišķās domas

1. Līguma slēgšanas brīvības ierobežojums var arī nebūt strikti noteikts likumā, bet tas var izrietēt no apstākļiem un būt nepieciešams, lai tiktu sakārtotas tiesiskās attiecības. Senāts atzīst, ka šāda nostādne ir piemērojama arī strīdos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma noslēgšanu. 2. Ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces likumā noteikto kompetenci, Senāta ieskatā tā ir tiesīga arī lemt par to, ka visiem īpašniekiem ir jānoslēdz ar kopsapulces izvēlēto apsaimniekotāju līgums, kas atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1panta piektajai daļai ir saistošs visiem īpašniekiem. Ja persona izvairās šādā gadījumā slēgt līgumu, tad strīds risināms tiesā ar prasību vai nu uzlikt par pienākumu noslēgt līgumu, vai atzīt, ka šāds līgums kopsapulces apstiprinātajā redakcijā starp pusēm ir noslēgts.

Lejupielādēt

09.03.2011. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-36/2011

1. Civilprocesa likuma 77.panta trešā daļa noteic, ka visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības pārņemtas. Tādējādi uz procesuālo tiesību pārņēmēju pāriet visas darbības, kas līdz tiesību pārņemšanas brīdim attiecās uz sākotnējo prasītāju, cita starp, sākotnējā prasītāja tiesība būt atbrīvotam no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu. 2. Lietas dalībniekam, kurš nav iepriekš samaksājis tiesas izdevumus valsts ienākumos, ir jāsamaksā valstij nenomaksātie tiesas izdevumi, ja tiesas nolēmums nav viņa labā un viņš nav atbrīvots no tiesas izdevumiem. Bet, ja prasītājs, tai skaitā prasītāja tiesību pārņēmējs, bijis atbrīvots no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot prasības pieteikumu un apelācijas sūdzību, tad nav tiesiska pamata, izspriežot lietu pēc būtības, piedzīt no prasītāja šos tiesas izdevumus (Civilprocesa likuma 42.panta pirmā, otrā daļa).

Lejupielādēt

24.11.2010. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-245/2010 (skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU NOLĒMUMĀ SKC-53/2023)

Uz dzīvokļa īpašnieku, kurš nav noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar ēkas apsaimniekotāju – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību – un nav arī šīs sabiedrības biedrs, nav attiecināmas sankcijas, kuras par sabiedrības lēmumu nepildīšanu uzņēmušies tās biedri vai citi dzīvokļu īpašnieki. Apsaimniekošanas izdevumu jēdziens nav tulkojams tik plaši, ka tas aptver tiesības noteikt līgumsodu vai paaugstinātus salīdzinājumā ar likumiskajiem (6% gadā) nokavējuma procentus (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8. un 12.pants).

Lejupielādēt

07.11.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-756/2007

Dzīvojamās mājas uzturēšanai (apsaimniekošanai) nepieciešamie izdevumi var ietekmēt īres maksas lielumu, bet tie nav kvalificējami kā īrniekam ar likumu noteikts papildu īres maksai veicams maksājums (Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pants).

Lejupielādēt

29.08.2007. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-535/2007

1. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkts paredz privatizētā objekta (dzīvokļa) īpašnieka pienākumu slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku, uz kura zemes atrodas privatizētais objekts. Ja zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības celto prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības (Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 3.punkts). (Skatīt JUDIKATŪRAS MAIŅU spriedumā SKC-5/2019) 2. Atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantam dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam. Saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu sabiedrībai, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības, ir tiesības prasīt no dzīvokļa īpašniekiem, arī no tiem, kuri nav sabiedrības dalībnieki, zemes gabala uzturēšanai nepieciešamo izdevumu attiecīgās daļas samaksu (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants, 34.panta otrā daļa).

Lejupielādēt

05.10.2005. Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-514/2005

Dzīvokļa īpašnieka patvarīga atslēgšana no kopējās apkures sistēmas nevar būt pamats viņa atbrīvošanai no samaksas par piegādāto siltumenerģiju likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta izpratnē.

Lejupielādēt

06.10.2004. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-499/2004

Lejupielādēt

25.08.2004. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-400/2004

Lejupielādēt

08.10.2003. Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-437/2003

Lejupielādēt

07.05.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-239/2003

Lejupielādēt

08.01.2003. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-9/2003

Lejupielādēt

27.11.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-679/2002

Lejupielādēt

09.10.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-569/2002

Lejupielādēt

24.04.2002. Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-255/2002

Lejupielādēt

08.01.1997. Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SPC-11/1997

Lejupielādēt

Tiesu prakse

Dzīvojamo māju pārvaldīšana